Cirmuļa atklāsmes -

domāju par svārkiem.
viens tāds džeks (nu, kas i džeks - ap trīsiem desmitiem) savu lapu netā uztaisījis, par to, kā viņam iepaticies svārkus valkāt, ne tikai mājās, bet arī darbā, kā viņš to joprojām dara un kā tad veicas. labi veicoties. visi nesaprotot. bet uztverot labi. tikai sieva ne.
heh. nu biškucīt smieklīgi ir. bet tad atkal atnāk doma un saka: nu - un kas tad tur ir tik pretdabisks?
un tam džekam ir taisnība - džekiem svārki labāk ķermeniski piedien.
anyways, tas viss saka: aizspriedumi, aizspriedumi, aizspriedumi!!!
vispār es cenšos būt atvērts. iznīdēt sevī aizspriedumus. bet nekādas atvērtības nav, ja tu nespēj pieņemt šādu domu.
trakākais, ka es kaut kā galīgi jocīgi par to padomāju, par tiem svārkiem uz tā džeka. man tas likās jokaini un ... nu pretdabiski laikam. vai varbūt apkaunojoši. man nelikās, ka viņš būtu gejs un tāpēc - nē, geji man patīk, turklāt man likās, ka geji tik muļķīgi neizdarītos. nez kāpēc man likās, ka tas džeks ir vienkārši maniaks vai senils.
lūk, kāpēc? KĀPĒC?
es, protams, tūlīt ķēros pie lietas labošanas un pacentos pieņemt šo domu, bet pirmais iespaids liecina par to, kurš padomā, vairāk nekā par to, par kuru padomā.
KĀPĒC es tā?
mmm.. vai bija iespējams citādi? vai cilvēks var citādi? mmm..