Par šo dienu
Tagad pie manis kojās dzīvo arī mans brālis. Nu vietas nav pavisam, ne jau priekš viņa paša, bet priekš viņa dator- un audiotehnikas - tagad pārvietoties pa istabu ir grūti - jāskatās zem kājām, lai neuzkāpt kādam diskam, vadam vai tml. Vēl viņš visu laiku mīl pārinstalēt sistēmas datoriem, to viņš tiešām prot, tāpēc šad tad pat ar to pelna naudu, bet nu atkal šad tad viņš to dara pa naktīm, tāpat kā naktī pirms šodienas - datora kūlers kauc un pagulēt mierīgi neizdevās. Bet vismaz redzēju sapni, taču ļoti murgainu - biju klosterī, kurš drīzāk bija līdzīgs karā sagrautai slimnīcai, un es tur staigāju apkārt ģērbies kā mūks, bet es apzinājos, ka neesmu mūks, un tikai staigāju apkārt bezsakarā, meklēdams izeju. Kad pamodos, konstatēju, ka kontroldarbs psiholoģijā jau rit pilnā sparā un bez manas klātbūtnes, dusmās skrēju sasist modinātāju (mobilo), bet tas nebija uz vietas, skaidrs.

Šorīt, kad gāju uz skolu, pamanīju, ka uz ceļa uz katra kvadrātmetra ir pa vienai sliekai. Dīvains skats, negribējās uzkāpt nevienai virsū, tāpēc gāju uzmanīgi, - tas laikam dīvaini izskatījās.

Nodarbībās atkal nekklausījos un zīmēju (kas vien pagadās - šoreiz pulkstens) - gluži kā kādreiz vidusskolas laikos. Labi jau nesanāca, roka pēc 3 gadu nezīmēšanas vairs nav tāds "printeris" kā agrāk.

Darbā atkal tulkoju un apbrīnoju sava datora "ātrdarbību".

Nenormāli daudz ēdu šokolādi pēdējā laikā. Kautgan 75g dienā itkā nav nekas īpašs, bet pietiek, lai tajā dienā vairs negribētos saldumus tik stipri.

Mugura vairs nesāp. Tāpēc šodien atkal beidzot biju uz treniņu pēc 2 nedēļu pārtraukuma. Pie īpašiem vingrinājumiem tomēr kautkas mugurā "uzsit trauksmi" un liek man "samazināt apgriezienus".