Tu uzrodies no nekurienes... panjem visu.. VISU!!! Neko neatstaajot.. ES TEVI NEIEREDZU!!!!! ES TEVI IENIIISTU!! KAUT TU NOMIRTU MANAAS ROKAAS NOLAADEEJOT MANUS BEERNUS...
Neko nedarot... tikai ar izskatu.. tikai ar mirkli.. vienkaarshi paraadoties pa vidu tu izdari visu... ES TEVI IENIISTU NO VISAS SAVAS BUUTIIBAS!!

Es turu savaas rokaas trauslu ziedinju... es to loloju, sildu rokaas.. gaidu kad tas uzplauks, priecaajos par katru taa kustiibu... Bet tad atnaac tu, nopluuc to, un neatziisti par labu esam. Tas neder tev.. nee ko tu. nekas jau neder tev, vai ne?

Tas ziedinjsh ir maigi saartaa kraasaa... Tas ik peec kaada laicinja maigi notriis, noliec lapinju un ljauj man ieskatiities ieksha. Tas dazhreiz izlaizh dzelonjus, bet es paklausiigi tomeer to tureeju, un baidiijos elpot paaraak aatri... TAVAM ROKAAM TAS NEBIJA GANA LABS! TEV LABAAK TUMSHAAKI PATIIK, SHIS ZIEDS PAARAAK MAIGS TEV?!

Es veelos to ziedinju atkal pacelt, un atkal tureet, bet pasha rokas nezheeliibaa nesilst. un parunaat nespeeju... tikai biegtus vaardus atgremoju, un kaa muljkjis smaidu...