Atgriešanās no ļoti laba vīkenda laukos. Viena, saulaina, feina sestdiena meža zvēriem pa pēdām. Brokastis un visas pārējās ēdienreizes aizvadītas kopā ar zīlītēm un vienu treknu dzeni viesos.
Atklāta arī gaļas cepšana svaigā gaisā. Viss, kā pienākas.

Vakari pie vīna glāzes un galda spēlēm. Paspēju pilnībā aizmirsties, izkauties pretī pilnmēness laikam, kas jau liek par sevi manīt. Kļūt par kārtējas aplikācijas upuri novēloti, bet tomēr.

Tāpat arī nevarēju būt klāt 5dien ekspedīcijas live video, bet pieslēdzos šodien un uzzināju burvīgas ziņas. Būs vēl! Bet visu pirms man jānoslēdz ir šis ceļojums. Lai nu kurš, bet es paguvu iekavēties, jo ceļā caur sevi sanāca kārtot daudz darīšanas ar zināmiem un ne tik nezināmiem dēmoniem. Bet ceļš ir uzsākts, jāturpina rakt un revidēt to lielo iekšējo miskasti.


Lielais stopkrāns teju, teju tiek norauts. Ir iespēja parevidēt, pa-atpūsties vairāk, neskriet pa galvu, pa kaklu, jo neko nesaskriesi, tikai grābekļus sejā dabūsi. Ir tā, kā tas ir, un neviens laiks, neviens periods nav ne slikts, ne labs.

Dzīvojam. Jo tas ir interesanti.