iegarenas sāpes iekāriens pazobiem. davai ka nu davai pie rulļiem un notriecam cilvēku dzīvu bija tagad miris. nu davai kā būtu ar baigo nāvīgo gļuku kā barikādes manas rokas aiziet pāri ceļam pēc aproces kapličas piena pakas pelnutrauka azbesta salvetes noslaucīt asinis no pieres kā strūkla iztek starmetis. davai nu nošauj reketieri uvai vistu zagli vai lauksaimnieka mājsaimnieci izpostīta ģimene tas ir breismīgs klerks klerdži mēn un naids uz visu mūžu kau mēs būtu saprātīgi kaut mums pietiks naudas kokam uzkāpt gaiziņā un redzēt rokas vēnas sarkanas un pārgriezt kokli rīkli ģitāru un barabanku nu šitādā garā uz Kultūras Akadēmiju pa jumtu nošļūkt skārdu pārgriezt rīkli kā gārdzošas vārnas manas aizas tagad atpaliek un es nesaprotu tavas azbesta salvetes vairāk par samaksu u vismaz trīsdesmitsantīmu papagailim atpogātas bikses kā naudask oka ēnas puses saulei aptrūka garūtas gunas un nav mana vairs par ko pieteikties uz stalaktīta mēness visu vēmis līdz viducim piesūcis dēles nomestas ceļos lūdz sasējis naidu uz policista deguna beigtas daugasvas karavānas cik žēl un nožēlojami beigites tik precīzi