par dzintariem un mutisko eksāmenu ielika 9.
piektdiena bija savāda. es gribēju izlādēt visu savu nedēļu gaitā uzkrāto stresu, es ārdījos maģistru gleznotavā pie prodigy, vēlāk kkc. es vispār nemāku dejot, es tikai lēkāju, vicinu rokas un triecu kājas pret grīdu ar visu savu spēku, kratos kā lēkmē. kkc kaut kāds čalis no citas nodaļas sāka krist uz grīdas, un kāds cits viņa pusbeigto ķermeni aiz kājas vilka pa visu deju grīdu, un apkārtējiem bija pilnīgi vienalga, visi turpināja kratīties kopējā transā, un bija tik karsti un bezgaiss, bet visi turpināja ārdīties un negāja prom, it kā visā telpā plūstu elektrība un mēs nevarētu no tās atrauties. sestdien vispār nebija paģiru un jutos lieliski.
šodien uz rīgu braucu kopā ar vecākiem, pa ceļam iebraucām pēc nokautas cūkas kaut kur pie dobeles. tur ganījās poniji, klukstēja vistas, smaržoja pēc mēsliem, apkārt skraidīja divi netīri suņi, brūnajā zālē mētājās apgrauzts govs galvaskauss, tētis uz mašīnu nesa dažādas cūkas daļas, uz katras ar sarkanu marķieri uzrakstīts cipars. kā man patīk visi tie greizie šķūņi, kuru jumti kā kuprainas kamieļu muguras, sienu dēļi visi sašķiebušies vienā slīpumā, it kā ēka ļoti lēni mēģinātu apsēsties.