sapņojam

kuurkulis

Nu labi. Pēdējā laikā daudz domāju par laika skaitīšanu un te nu ir. Sapnis tā kā kaut kā 3 paralēlēs iet.

1) mans draugs nokļūst citā realitātē, kas ir domāta tikai tiem, kas ir gatavi tam visam, jo tur visa domāšana, laika skaitīšana un viss viss ir pilnīgi citāds. Kaut kādā veidā viņš tur ievelk arī mani. Tur bija neejēgā daiļa daba, un visi jāja ar zirgiem, taču es jūdzos nost, jo nespēju to visu pieņemt.. Mani novietoja kkādā nodalījumā, kur atradās šausmīgi daudz dažādi mazi dzīvnieki, un man bija jāpieskata viņi, lai šie netiek ārpus nodalījuma. man tas neizdevās. Tad man virsū aulēkšoja simtiem brūnu brīnišķu zirgu. Tad sākās otrā aina.

2)kārtējā cilvēku dalīšana labajos un sliktajos. Divas komandas, jājiet gar jūru, pa kraujas stāvumu. mani visu laiu centās nogāzt. tad nonācā līdz ceļam kaut kādam, kur mūs gaidīja tante, kura aizveda mūs uz mežu. tur bija tāds ieplacis meža vidū ar kamīnu, soliņiem, karstām restēm, kur gulēja cilvēki. mums bija jāpieskata kaut kāds ruds mošķis, it kā dzīvnieks, bigās par pieskatīšanu mums ļāva no maisiņa izvēlēties mašīnīti, tkai tādu, kurai zinājām marku nosaukt :D daudzi izvēlējās traktoriņus tikai tāpēc ka citām nezīnāja markas, un traktoriņa marka saucās "traktors" :DD

3)es tagad mācos LU, bet gandrīz visi skolas biedri un pasniedzēji tie paši. Uzdevums: katru novieto ļoooti mazā telpā un tam cilvēkam jātēlo, ka viņu moca man pazīstama meitene. Man sanāca ļoti dabiski, jo jutos kā sagrauta, nomocīta, pazemota, izšķaidīta.

jā, aizmirsu pieminēt, ka arī 2. un 3. daļā mani mocīja tā laika skaitīšana, kuru nespēju izprast, visu laiku mocīja galvas sāpes un laika izjūta vienk nepastāvēja.

ā un tad es nosapņoju, ka pieceļos, ieeju otrā istabā n tur sēž tētis un skatās tv

pieceļos, ieeju otrā istabā - tētis skatās televizoru.