Šodien nevingroju. Saudzēju roku, kura vēl nedaudz sāp.
Hmm, uztveru pat netiešu apvainojumu kā aizvainojumu, šodien tas tā bija LR. Nu kāpēc, hm? Neesi taču tik jūtīga pret tādiem sīkumiem, mīlulīt!
Šodien raudāji.. ak, Tu mana mīlulīte.. Nevajag.. Ar Tevi viss būs labi.. Es esmu ar Tevi :)

Tā citādi.. uzzīmēju otru darbiņu krekliem. Klausoties ''Brīnumzālīti'', ''Saucēja balsi'' un ''Brūklenāju vainagu''..
Nu kur tik depresīvas lugas (atskaitot, protams, Blaumaņa ''Brīnuzālīti'').. Es gribu spriedzi, atjautu, traucējošu un savā būtībā nepareizu sabiedrībā pieņemto likumu pārkāpšanu, aizcīnīšanos līdz savai laimei kaut vai zemi graužot un ar nagiem.. Bet - lēnprātīgā padošanās apstākļiem, pamazām krūtīs nosmokot tam vienīgajam un īstajam, kas dzīvi tiešām dara par dzīvi.. Ņerrr!!!

Lasīju ''Būdu''. Un šonakt lasīšu vēl. Ak, un kāda mistika vakarnakt!! Lasot šo grāmatu, pēkšņi pa segu atrāpoja mārīte.. 8. februārī.. Vakar vakarā nekurinātā (vakara reizi) istabā.. Kad uz grāmatas vāka attēlota teju tāda pati un tai ir zīmīga loma grāmatas sižetā.. Labi, ka vismaz divpunktu, ne piecpunktu.

Vakarā - Eirovīzijas atlases pusfināls. Bija tikai viena dziesma, kas īsti bija šī vārda cienīga (līdz ar tās pasniegšanu) - Niko ''One''. Nu šī gan! :)

Labi! Došos pie miera. Dievs, lūdzu, sargā mani un mīli.... samīļo cieši, cieši...
:)