bēdīgirudenīgiskumji puncī. sentimentāls tikai domājās.
augustu jūt, arī dēļ āboliem no nodegušās mājas dārziņa, ko staigājoties atrada suns. pēc nedēļas jāiet uz plūmēm.
arī tāpēc jūt, ka keksi grib cepties un gribās pabarot cilvēkus. toč saprotu tās ōmes, ar viņu "nu vēl vienu mazu kūciņu","te jau maz palicis, apēd, apēd.."
tu taisi ar mīlestību un cilvēks ēd. tur nereti emociju nezūdamības likums redzams.