|
|
|
Jūlijs 2., 2005
19:39
ir jauki, ka vīrietis saka, ka labprāt no darba nākot mājās viņš gribētu nākt pie manis. ka viņam patīk mans prāts, mans izskats, un viņš man saka, ka ar mani ir viegli, ka esmu laba. ka viņš gribētu bērnus ar mani. viss jau ir patīkami, pašapziņu paceļoši un mīļi. un es varētu būt laimīga, ja vien nebūtu tas viens šķērslis. es viņu nemīlu. un ar to arī viss ir pateikts, nekādu vakariņu, nekādu kopā pavadītu vakaru- nakšu... nekādu bērnu...
bet man pietrūkst tās iemīlēšanās sajūta, tā, ka pat šad un tad sāp pēdas. tikai kur tā spēja ir palikusi?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
