Lielas, plašas mājas protams ir skaisti, arī 5 liekas un tukšas istabas ir jauki, 3 vannasistabas, pirts un platekrana teļļuks virtuvē - nice, nice....tas ir tas, kas mielē mūsu - parasto - ļaužu acis, bet tomēr mēs tur nejūtamies omulīgi. Tādā mājā ir auksti, un ja nav paklāju, tad vispār briesmas - šeit piemeklē tukšums un vientulība. Pat diezgan liels pūlis nespēj piepildīt šīs telpas - glābiņš ir tas, ka pūlis sastāv no saliedētiem cilvēkiem, tāpēc nav sajūtas, ka visi nodalās pa bariņiem. Jāteic, citā kompanijā tā būtu 100punkti.

Atrodoties tādā vietā, es ātrāk gribu savā midzenī, savā šaurajā, necilajā gultiņā, uz saviem pavecajiem paklājiem, pie savas nekārtības. Jo kas gan tur jauks - skaisti izremontēta istaba, kādi 20kvadrātmetri, kurā ir viens dīvans un galdiņš ar diviem žurnāliem.

Toties vēl viens atklājums - pasākumu jauku padara muzikālu cilvēku klātbūtne. Uzreiz uzlabojas pašsajūtas, guļot āra guļammaisā, skatoties debesīs ( vakar bija ĻOTI daudz zvaigžņu, ĻOTI daudz KRĪTOŠU zvaigžņu un vēl ĻOTI pamanāms Piena Ceļš) un klausoties Ģitāras+skaistas balss savienojumā )
Ko tur vel piebilst -  esmu laimīga atrasties savā migā.