3. Sep 2007 14:18 sāku jau domāt, vai tikai darbs nav kļuvis man par tādu kā patvērumu no pasaules, vietu, kur varu izbēgt no savām domām, problēmām, izvēlēm, dilemmām - galu galā, darbā es jūtos ļoti drošs, pārliecināts par to, ko daru, par saviem lēmumiem, pilnīgi pretstatā savai privātajai dzīvei, ar kuru joprojām nezinu, ko īsti iesākt.
haha, še tev - tā ir vajadzēja nosaukt šamo manējo bloga vietu par darbaholiķa dienasgrāmatu.
bāc, kāds kauns tomēr... 24 un jau darbaholiķis... kauns... šito jau mātei stāstīt nevar... ir doma |