mājas tagad ir vieta, kur tepat lejā, pagalmā, švīkst tipogrāfijas printeris pat svētdienās. taisnību sakot, es nezinu, kas tas ir, kas rada to swooshing skaņu. bet nu kas cits tas var būt?! tā, it kā kāds ar slotu slaucītu ietvi. dažreiz iznesot miskasti man ir grūti pretoties kārdinājumam tajā telpā ieskatīties. iztēlojos, ka atveru durvis un saku kaut ko tādu kā "TĀ!!!!! KAS JUMS TE NOTIEK?" un dabūju bezmaksas ekskursiju pa tipogrāfiju. man kopš bērnības, kad gāju ciemos pie mammas uz Preses Namu, ārkārtīgi patīk tipogrāfijas. tipogrāfijas ir jaukas.

vēl domāju par tēta teikto - vai tad tu domā, ka lielākajai daļai no te sanākušajiem vispār rūp tā mūzika, ko viņi sanākuši paklausīties? mēs ar tēti abi tādi esam. mēs visu laiku šūmējamies. vēl tētis saka, ka tad, ja iekāpi upē, ir jāturpina pa to brist. un vēl tētis saka, ka šovasar esot jāpērk tikai Blomu zemenes.

pārdevēja pajautāja, kāpēc es pērkot ķiploku grauzdiņus. teicu, ka īsti neesmu par to domājusi, bet sirds man tā teica.