even as much as he hurts me, there's something about him that still draws me closer

and it's not letting me let him go
//////////////////////////////////////////////

tas būtu vienīgais, kas būtu sakāms sakarā ar pēdējo dienu apziņām.

šodien notika, as pavisam savāds. Man beidzās baterijas un es sabruku. Ja es nebūtu bijusi starp kolēģiem, kuru dēļ es cīnījos ar savu organismu, lai viņiem nenāktos piedzīvot manu lēkmi.. es nezinu, kādas būtu bijušas sekas. Tik ilgi tas vēl nebija bijis.
Nē, es neesmu vēl nogurusi. Vnk kkas nav labi.

un te nu es atkal sēžu un domāju- kad? kad es būšu laimīga?
"kad Tu nonā ellē.. izej tai cauri!" un es zinu, ka dzīvē viss atmaksājas.

man jāsakopj sevi un jānostājas uz kājām. Man jāsagatavojas skolai un jāsaņemas. Man tik daudz darba vēl priekšā un būs vajadzīgs spēks, daudz spēka. Es esmu procesā. Ar mani viss būs kārtībā. Es cīnos!

-------------------------------------------------------------------------------------
esmu atsākusi ļaunās spēlītes ar cilvēkiem. Diemžēl. Pagaidām tas ir tikai 1 cilvēks, paldies dievam. Bet šis cilvēks ir pilnīgi nekaitīgs un nenozīmīgs man. Viņam gan liekas savādāk- kā jau vienmēr. Bet man bez bebšuka ir garlaicīgi, tāpēc nākas pajaukt kādam prātu. Nevaru sagaidīt bebšuku. Vēl pāris mēneši un bebsis atkal būs ar mani! :)