| 6. Jun 2007 01:18 vienskaitlis Aha, nezinu ar ko sākt. Lab, galvā ir viss izdomāts, bet nerakstās tā kā domā!
Par viņu. Par viņu, kas daļa no manas sirds. Pa īstam.
Vakardienas roku, sejas masāžiņa. Tik jauki, mīļi un sitli. Un viss rīt vienai dzīvoklī. Tik ģimeniski. Bet es NEKĀ nesaprotu, nekad arī neesu sapratusi un nesapratīšu to, kas starp mums ir. Neviens no mums jau nerunā. Vienīgais ko viņš pasaka ir - Tu zini kapēc es to daru! Un es jau protams domāju to sliktāko, nevis to patīkamo, kas varētu tas būt!
Tas jau nau īsti ritīgi, bet ko man darīt, ka man gribas to mīļumu..kaut vai tik uz pāris stundām, kamēr blakus guļam..sajusties kādam vajadzīga, tas nekas, ka pa īstam ne. Bet man gribas tās sirsniņas. Es jūtos kā burbulis, kuram klāt netiek un kurš atgrūž, jo mana sirds pretojas un saka, ka tas nau reāli un iepsējams, bet prieks un smaids nē. Un tas jau nekas nosodāms nau. Prāts uz neko necer un nesaceras. Bet pats stulbākais, ka nau ar ko dalīties tais pārdzīvojumos, nau kam pastāstīt. Vienam viņš ir pediņš, otram mēsls, trešai tik tā starpcitu pastāsti! Vientuļi!
Un tomēr vakarnakts bija kkas labs :) [žēl, ka tik domas neprotu lasīt]...vārdos neizsakāmi. [Bez vārdiem pateikt visu atklātāk :)]. Sms - bez jebkādiem fiziskiem sakariem! Bet viss tik un tā griežas ap seksu! Bet pašas bezmiegs vainīgs. :) Vienīgais ko nožēloju...esmu apaļāka................................................. Garastāvoklis::  nau jau slikts, tik domīgs
Mūzika: kkāds viņa disks
ir doma    |
