pēdējā laikā atgadījušās visādas interesantas lietas un atgadījumi.
esmu darbā sadraudzējusies tā pavisam tuvāk ar 2,5 cilvēkiem. Varētu pat teikt, ka viņi lēnām pārtop par maniem draugiem. Viņi ir uzticami un jautri, ieinteresēti manī un atraktīvi, saprotoši un neuzspiedoši. Viņi saka, ka esmu skaista, bet viņiem mani ir žēl. Darbiniekiem tiek jautāts mans vārds un darba grafiks, jautāts telefona nr. u.c. stulbības. Ne velti es vairs nenēsāju savu vārdu piespraustu pie krūts. Man tas riebjas. Man ir nepatīkama šī pretīgā uzmanība, kuru nejūtos pelnījusi un attaisnojam. Reizēm ir patīkami, taču lielākoties tomēr tā nav.

Darba draugi mani sauc par Šārkiju, jo es esot līdzīga haizivij, kurai esot haizivs smaidiņš. "..Šārkij bez sava šārkij smaidiņa ir tas pats,kas bārs bez alus!" tā viņi saka. Viņi smaida man sejā un jautā, kā es vienmēr spēju būt tik jautra, izskatīties laimīga un apmierināta, kā es vienmēr spējot smaidīt un būt atklāta. Bet tā taču ir tikai mana aktiermāksla. Patiesībā man nemaz ar negribas smaidīt. It īpaši pēc tam, kad esi piedzīvojis rīta agrumā sava mīļotā cilvēka bučošanos ar citām meitenēm naktsklubā un viņš izlicies, ka tas nav neas īpašs, esot Tev pašai blakus, utt. It īpaši pēc notusēšanās ar superīgiem cilvēkiem, strādāt garo maiņu un pēc tam atkal aiziet patusēt un pēc tam atkal strādāt garo maiņu.It īpaši, kad Tev vairs nav spēka un kāds idiots uzvedas kā jau idiots. It īpaši tad, kad Tu esi vēl jo ievērojamāk izsmēlis sevi mīlestībai pret cilvēku, kuram dziļi nospļauties par Tavām pūlēm. It īpaši tad, kad Tu saproti, ka esi kādam pieķēries. It īpaši tad, kad Tu saproti, ka rīkojies nepareizi. It īpaši tad, kad Tu saproti, ka Tu esi viens. It īpaši tad, kad Tu ej ar kājām jau neskaitāmo reizi viens pats mājās. It īpaši tad, kad Tu sparoti, ka viens no Taviem jaunajiem draugiem ir lesbiete. It īpaši tad, kad Tu saproti.. ka ir auzas, jo kkas spēcīgi mainās un Tu vairs nespēj tam pretoties, jo esi jau iestidzis par dziļu. Jo īpaši tad, kad Tu gribi, kaut Tev nebūtu jūtu un emociju, kuras sitas Tev krūtīs un cenšas lauzties ārā.

Jo īpaši tad, Tev negribas nemaz būt tik jestram, kad saproti, ka varētu būt arī pavisam savādāk. Un man jau nemaz nevajag daudz, es tikai gribu būt laimīga.
Un man jau nevajag daudz, lai būtu laimīga. Man vajag kādu, kurš mani mīl un mīlēs. Es gribu stabilu drošības un uzticības sajūtu. Es gribu mājas.

pēdējo nedēļu laikā noticis pārāk daudz kā interesanta, lai spētu noticēt, ka ar mani kas tāds vēl ir iespējams. Pēdējā laikā noticis pietiekami daudz jauna, ka nākas secināt, ka esmu atkal ievērojami mainījusies. Man pazīstams cilvēks teica, ka pat mani sejas vaibsti vairs nav tie paši, kas bija agrāk. Es esot cita. Nu patiešām mani sauc Marija un to es arī jūtu.

Bet kādam es tik un tā esmu mēbele.


Es esot ideāla.