man kaut kā tomēr vēl aizvien reizēm sāp sirds, ka es vairs neesmu viņu dzīvē. Un sāp, ka esmu aizmirsta.
Nesen, tajā Jēgerpasākumā, satiku Ievu. Mēs bijām tik tuvas pamatskolā un mazliet vēl arī vēlāk. Bet nu- kkā viss ir pašķīries un izgaisis. atrai no mums četrām, kuras bijām tik tuvas, nu ir savs ceļš. Maija jau ir precējusies un ar bēbi. Ieva šķīrusies no Riharda un strādā daudz, viņa cīnās un mēģina saķert iekavēto (man bija tik labi, satikt viņu!). Un Ieva- kā vienmēr kkur pa gaisu, pa Ņujorku, pa gaisu, pa teātri. Un es? .. Es esmu tikai mazliet nobīdījusies no savas ikdienas, man šķiet. Es taču atgriežos uz to pašu vietu, no kuras, man likās, ka esmu veiksmīgi beidzot tikusi prom.
Bet vismaz parādās saules gaisma manu ambīciju un mērķu lādītē. Tuvākajā laikā dodos uz Somiju biznesa jautājumos. Laikam jau tomēr šis gads būs veiksmīgs.
Un jo vairāk naudas iespējas ap mani pavīd, jo vairāk mani mans mīļotais mīl. secinājums- naudas mīlestība.
Domāju, ka man jāņem līdzi tētis. Jo man būs pietiekami maz laika, lai būtu nepieciešams mugurkauls ar biznesa angļu valodas zināšanām. Arī es pāris dienu laikā nespētu uzkačāt uzticību 21 g.v. vecai 45kg kostīmdāmītei (tos 45kg apgalvo Kristaps, pricipā tie ir meli, ir pāris kg vairāk).
vispār, ir jātur īkšķi!!!
Man viss izdodas! Man viss izdodas! Man viss izdodas!
Mums viss izdodas!!! :)