(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Dec. 11., 2006 | 01:55 pm
Spogulīt, spogulīt, saki man tā...
Kuru, lai saucu par savējo? Nesaki, ka man jāpagaida, nesaki, ka man kautkas jāsaprot papildus visam pārējam. Es vienkārši gribu - lai kāds līdzās, kad man nav nekā.
Pagaidām tikai sešas pelēkas plastmasas kastes. Žakete pie sienas piekārta, uz mazas skrūvītes - plusa. Baltas cepurītes un brūni galdi, apgrauzti nagi un pārāk daudz sapņainu cerību. Domas, kas realitātē uz lapas uzrakstītas izskatās pārāk nedabiskas, sapņi, kas pamazām sarec kā asinis.
Kaut kur pāri pilsētai atskan dzeguzes balss.
Klauvēju pie debesu vārtiem. Pie pūkainiem mākoņiem klauvēju, taču tikmēr šeit - uz Zemes, nebeidz mirgot mazais aparātiņš, ar kuru esmu kopā vadiem saistīts. Skatos uz saviem sirdspukstiem, gribas pīpēt. Tai pat laikā - mare bella donna...
Nesanāca.
Kautkas šajā stāstā nesanāca.
Kautkas šajā dzīvē neizdevās.
Kuru, lai saucu par savējo? Nesaki, ka man jāpagaida, nesaki, ka man kautkas jāsaprot papildus visam pārējam. Es vienkārši gribu - lai kāds līdzās, kad man nav nekā.
Pagaidām tikai sešas pelēkas plastmasas kastes. Žakete pie sienas piekārta, uz mazas skrūvītes - plusa. Baltas cepurītes un brūni galdi, apgrauzti nagi un pārāk daudz sapņainu cerību. Domas, kas realitātē uz lapas uzrakstītas izskatās pārāk nedabiskas, sapņi, kas pamazām sarec kā asinis.
Kaut kur pāri pilsētai atskan dzeguzes balss.
Klauvēju pie debesu vārtiem. Pie pūkainiem mākoņiem klauvēju, taču tikmēr šeit - uz Zemes, nebeidz mirgot mazais aparātiņš, ar kuru esmu kopā vadiem saistīts. Skatos uz saviem sirdspukstiem, gribas pīpēt. Tai pat laikā - mare bella donna...
Nesanāca.
Kautkas šajā stāstā nesanāca.
Kautkas šajā dzīvē neizdevās.