Rimants bija mans onkulis... manas vecmaaminjas maasas deels.. visu savu muzhu vinjsh nodzivoja laukos, bet nomira Riigaa... vinjsh prata visus iespeejmos viriesha darbus, bija straadiigs un neatteicaas arii no iedzershanas, pie kam dzerto nekad nekljuva nikns un nepalaida rokas, kaa daudziem lauku viiriem meedz gadities.. es vinju apmekleeju pirms mirshans slimnicaa - lielais un vienmeer kustigais viirs guleeja gultaa un ar grutibaam vareja aizsniegties lidz kruziitei ar padzeerienu.. tas bija Ljoti.. nu vienkaarshi Ljoti Skumji.. man bija gruuti skatiities uz vinja bezpalidzibu.. vinjsh bija kaapis remonteet shkjunisha jumtu, pasliideejis un kritis un ar muguru atsities pret nojumes jumtu.. mugurkaula luzums, kas izraisiija arii strauji progreseejoshu plaushu veezi - meenesi peec shii negadiijuma vinjsh bija jau aizgaajis.. vinja deels Vilnis tajaas dienaas seedeeja musu maajaas uz griidas un raudaaja.. un es neka nevareju palidzeet.. beeres bija drausmigi lielas - mees bijaam astonjas saimnieces, berinieki bija sabraukushi no malu malaam - laikam vienigaa reize manaa muuzhaa kad VISI dzimtas radi bija sanakushi kopaa.. es atceros vinja rokas - lielas, masiivas plaukstas ar cietu aadu... roka, no sasprindzinaajuma drebot, sniedzas peec mazas mazas (parasta izmeera) kruuzites uz slimnicas naktsgaldinja...
Tags: rimants Current Mood: atminjas
|