~Otrais dublis~

Es senāk domāju, ka zinu, kā apturēt laiku. Nē, drīzāk atgriezties pagātnē. Likās, esmu tikai aizmirsusi un atliek atcerēties. Vienreiz pat pamodos nakts laikā, jo likās... es zinu. Drudžaini rēķināju muļķīgas, iedomātas formulas. Pēc tam nejaušības pēc sāku lasīt P. Hēga "Varbūt viņi derēja", kur galvenie varoņi risināja to pašu man nozīmīgo problēmu, skaidroja un mēģināja atrast laiku. Es vairāk nemēģināju atrast. Un romānu arī līdz galam neizlasīju.
---

Svētdien man bija TĀ sajūta. Ziemassvētku, drīzāk Ziemassvētku brīnuma. Bez iemesla... varbūt.