Meli ir labi līdz tam brīdim, kamēr kāds/-a uzzin pareizo patiesību. Īstenībā nemaz tādas pareizās patiesības nav, ir tikai tā, kam mēs ticam un kura tobrīd liekas visreālākā. Tāpat jebkas konkrētos apstākļos var būt nepareizi un nepatiesi. Meli ir tikai ilūzija, kas ļauj mums dzīvot vienkāršāk un, es pat nebaidos teikt, labāk.
Patiesība ir mainīgais, tāpat kā realitāte ir tikai pasaules atspulgs tavās smadzenēs, kaut gan spoguļi jau nemelo...
Bet tas nenozīmē ka melot ir labi, tiem joprojām ir īsas kājas, un augstpapēžu kurpes te nelīdzēs :>
Garastāvoklis:: thoughtful
Mūzika: Dzelzs Vilks - Tā es mīlu
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ačgārnība
reālitātes pārvērtēšana
hipotēze par iespējamo patiesību
ir doma par to, ka slimais nav slimais
mistērisks priekšmets - durvis, palīdzēs saprast šo bezjēdzību
katrā durvju pusē ir citādāk un savādāk. tas skaidrs gan veseliem, gan slimiem. durvis ir robeža. atveras. aizveras
lielākia daļai ļaužu durvis ir aizvērušās. viņi netiek tajā pasaulē, kurā mīt, viņuprāt, slimie. daži nemaz to nevēlas, bet, kur gan palicis cilvēku pētījumu kāre, alksme pēc piedzīvojumie, saskare ar nezināmo ?
to visu aprij televīzoram līdzīgie aparāti
es slimos sauktu par savādniekiem, jo, diemžēl, pats vēl atrodos šo "īsto" cilvēku vidū
mēs sapņojam, sapnī dzīvojam paralizēto dzīvi, jo nevaram paši ar savu gripasspēku ietekmēt notikumus. mūsu nosauktie "slimie" , dzīvo murgos, it kā nožēlas vērtā pasaulē, bet zemapziņa saka, ka sapņu pasaule ir īstā realitāte, cilvēka pašrealitāte, viņa pasaule.
apkārt notiekošais, tas, ko mēs saucam par dzīvi, patiersībā ir sapnis, mēs bojājam paši savus sapņus.
"slimie""ir atvēruši durvis, kuras nošķir šo pasauli no sapņu (īstenības) pasaules.
iespējams, ka durvīm pavērties neapzināti palīdzējuši kāda noteikta "slimā" cilvēka "veselie" apkārt esošie.
cilvēki, kuri redz, pārdzīvo, jūt divas pasaules, vairākumā ir ļoti jūtīgi. mums saprotamā realitāte nespēj pieņemt tādus jūtīgos.
diez` vai tas, kas nekad nebūs nekādā veidā sastapies ar grāmatu, to ieraugot, sapratīs tās nozīmi, tās pareizo, mūsu izpratnē, pielietojumu.
cilvēki sastopot pārāk jūtīgas personas, netīšām tos sāpinot, nespēj, varbūt nevēlas, saprast to, ka ir pavēruši durvis.
durvis atveras vienas pēc otras. cilvēce šausminās - kā viņš/a varēja nojūkties, viņam/-ai bija viss nepieciešamais, lai normāli dzīvotu.
vēl joprojām ļaudis uzskata, ka šie "slimie" ir nožēlojami, līdzjūtības vērti. ļaudis nezina ka atvēruši daudz interesantāku pasauli, protams varbūt ne labāku.
"slimie" piedzīvo to, ko "veselajiem" nebūs lemts
nožēlojams ir tikai viens - durvis nevienmēr var aizvērt
lai slava caurvējam, tas, kaut tikai uz īsu brīdi, aizcērt durvis, lai divu pasauļu ceļotājs spētu pastāstīt vienas saules redzētājiem patiesību. UN te sākas brīnumi. neticība
bet patiesībā ir tā, ka pie visa vainojams prāts, kurš ir ietekmējams. empīriskā veidā tas piesārņojas, to nemana neviens
ja prāts ir sūds, tad viņa pasaule ir sūdīga, bet nav garlaicīga, tikai mokoša, jo pārāk jūtīgiem, cilvēkiem nav iespējams cīnīties ar mūsu iesaukto "ļauno"
pasaulē mīt ļaudis, kuri apzināti atver durvis, dažādu mērķu vadīti, labo un slikto ideju pārņemti. viņi šo darbību saucot par "meditāciju"
tiem, kas nesaprata domāts nākošais teikums
uzrakstītais ir manas zdemapziņas kliedziens, savādākā vārdā nezinu kā nosaukt šo izpausmi. Tas ir vārdu salikums par vājprāta cēloņiem.
daudz ko pārdomāt, jo skaidrs ir viens - pārāk neskaidri, lai viss saprotams kļūtu, bet tas jau ir tas labums....
reālitātes pārvērtēšana
hipotēze par iespējamo patiesību
ir doma par to, ka slimais nav slimais
mistērisks priekšmets - durvis, palīdzēs saprast šo bezjēdzību
katrā durvju pusē ir citādāk un savādāk. tas skaidrs gan veseliem, gan slimiem. durvis ir robeža. atveras. aizveras
lielākia daļai ļaužu durvis ir aizvērušās. viņi netiek tajā pasaulē, kurā mīt, viņuprāt, slimie. daži nemaz to nevēlas, bet, kur gan palicis cilvēku pētījumu kāre, alksme pēc piedzīvojumie, saskare ar nezināmo ?
to visu aprij televīzoram līdzīgie aparāti
es slimos sauktu par savādniekiem, jo, diemžēl, pats vēl atrodos šo "īsto" cilvēku vidū
mēs sapņojam, sapnī dzīvojam paralizēto dzīvi, jo nevaram paši ar savu gripasspēku ietekmēt notikumus. mūsu nosauktie "slimie" , dzīvo murgos, it kā nožēlas vērtā pasaulē, bet zemapziņa saka, ka sapņu pasaule ir īstā realitāte, cilvēka pašrealitāte, viņa pasaule.
apkārt notiekošais, tas, ko mēs saucam par dzīvi, patiersībā ir sapnis, mēs bojājam paši savus sapņus.
"slimie""ir atvēruši durvis, kuras nošķir šo pasauli no sapņu (īstenības) pasaules.
iespējams, ka durvīm pavērties neapzināti palīdzējuši kāda noteikta "slimā" cilvēka "veselie" apkārt esošie.
cilvēki, kuri redz, pārdzīvo, jūt divas pasaules, vairākumā ir ļoti jūtīgi. mums saprotamā realitāte nespēj pieņemt tādus jūtīgos.
diez` vai tas, kas nekad nebūs nekādā veidā sastapies ar grāmatu, to ieraugot, sapratīs tās nozīmi, tās pareizo, mūsu izpratnē, pielietojumu.
cilvēki sastopot pārāk jūtīgas personas, netīšām tos sāpinot, nespēj, varbūt nevēlas, saprast to, ka ir pavēruši durvis.
durvis atveras vienas pēc otras. cilvēce šausminās - kā viņš/a varēja nojūkties, viņam/-ai bija viss nepieciešamais, lai normāli dzīvotu.
vēl joprojām ļaudis uzskata, ka šie "slimie" ir nožēlojami, līdzjūtības vērti. ļaudis nezina ka atvēruši daudz interesantāku pasauli, protams varbūt ne labāku.
"slimie" piedzīvo to, ko "veselajiem" nebūs lemts
nožēlojams ir tikai viens - durvis nevienmēr var aizvērt
lai slava caurvējam, tas, kaut tikai uz īsu brīdi, aizcērt durvis, lai divu pasauļu ceļotājs spētu pastāstīt vienas saules redzētājiem patiesību. UN te sākas brīnumi. neticība
bet patiesībā ir tā, ka pie visa vainojams prāts, kurš ir ietekmējams. empīriskā veidā tas piesārņojas, to nemana neviens
ja prāts ir sūds, tad viņa pasaule ir sūdīga, bet nav garlaicīga, tikai mokoša, jo pārāk jūtīgiem, cilvēkiem nav iespējams cīnīties ar mūsu iesaukto "ļauno"
pasaulē mīt ļaudis, kuri apzināti atver durvis, dažādu mērķu vadīti, labo un slikto ideju pārņemti. viņi šo darbību saucot par "meditāciju"
tiem, kas nesaprata domāts nākošais teikums
uzrakstītais ir manas zdemapziņas kliedziens, savādākā vārdā nezinu kā nosaukt šo izpausmi. Tas ir vārdu salikums par vājprāta cēloņiem.
daudz ko pārdomāt, jo skaidrs ir viens - pārāk neskaidri, lai viss saprotams kļūtu, bet tas jau ir tas labums....
(Reply to this) (Thread)
taa tas ir reaalais nav nemaz tik reaals un sapnji nav nemaz sapnji
bet domaaju, ka lielaakai daljai cilveeku shaadas durvis nemaz nevaig, vinjiem pietiek ar savu nozhleejojamo eksistenci kuraa vinji iedomaati ir laimiigi, vinji ir vergi jebkuraa pasaulee, jo atsakaas no sapnjiem.
bet domaaju, ka lielaakai daljai cilveeku shaadas durvis nemaz nevaig, vinjiem pietiek ar savu nozhleejojamo eksistenci kuraa vinji iedomaati ir laimiigi, vinji ir vergi jebkuraa pasaulee, jo atsakaas no sapnjiem.
(Reply to this) (Parent)