manas smadzenes. priekš kam man tās, ja nevaru izdomāt neko noderīgu, bet par nederīgām lietām domāju visu laiku....
man pēkšņi radās sajūta, ka es esmu izmantota. it kā pati nebūtu viņu izmantojusi tieši tāpat.
tikai kārtējo reizi varu pateikt, ka iniciatīva nebija mana - tāpēc arī laikam taa sajūta....
nevar zināt. beidzu domāt! viss!
pie darba!!!!