Vakar bija tīrākā NEKĀ NEDARĪŠANAS&ĒŠANAS diena. Kā jau parasti nekas inčīgs nenotika... līdz vakaram... Vakar bija arī gaļas žāvēšanas diena... un vakarā visi gaļas žāvētāji sabrauca pie mums uz provēšanu... Vienam čomam līdzi bija džeks no Anglijas, kurš pa latviski ņe mazdruski... īstenībā jau mazdruski gan... Vienīgais vārds, ko es no viņa dzirdēju latviski bija ĀRPRĀTS... Tā kā šie pa angliski ne visai, tad man bija jānāk talkā... Sākumā man tā doma nemaz nepatika, jo ko gan es viņam teikšu.. utt. Bet viņi mani pielauza un paldies Dievam, ka pielauza, jo ar viņu bija tik nežēlīgi inčīgi sarunāties, varēja just, ka arī viņam ir inčīgi, savādāk jau viņš nebūtu tik daudz man stāstījis... Par ko mēs runājām? Par visu... Viņš stāstīja, kā viņam rit dzīve pieLondonā, daudz par dzīvi un cilvēkiem Lielbritānijā, visādus interesantus stāstus... Īstenībā bija ļoti viegli ar viņu runāt.
Pusnaktī sekoja neplānots izbrauciens ar kuģi. Jā, ar kuģi, tepat mūsu ostā. Bija labi. Bišku tikai pa ilgu jāgaida, kamēr sākām braukt. Par to kuģa lietu Maiks bija sajūsmā. Kamēr gaidījām viņš man stāstīja kapeņu stāstiņus iz sava darba policijā. šķiet es tos nekad neaizmirsīšu. Patīkami bija dzirdēt, kā viņš teica, ka esot bijis quite surprised, ka es tik labi runāju... :) Ceru viņu vēl kādreiz satikt, iespējams Londonā, jo viņš piedāvājās būt mans gids...

Šodien esmu pilnīgā vakardienas iespaidā... Nezinu, vai pie tā vainojams tas kuģis vai kas cits... Aizvedām brāli uz volejbola(koncentrācijas) nometni. tas nozīmē, ka veselas 2 nedēļas dators būs tikai mans... feels good...
Pa šo visu laiku paralēli visam notiek arī gatavošanās mammas trakajam radu salidojumam, kurš notiks sestdien un svētdien. Visu laiku man bija tā kā vienalga par to salidojumu... Es stresoju vismazāk... Mamma jau pamatīgi nervozē un grib, lai viss būtu labi. šodien sapratu, ka es arī gribu, lai viss būtu labi, tāpēc raujamies melnās miesās... Gan jau būs labi... un ja ne labāk, tad savādāk noteikti...
Viss kārtībā! :)