Vēlā vakarā, braucot ar riteni, gandrīz uzbraucām virsū vīrietim ņetrezvā stāvoklī, kurš pēc smagās ziedu plūkšanas sievai, bija atgūlies ceļa malā, satvēris savus ziedus (egļu zarus) uz krūtīm. Un man jau likās, ka pirmo reizi mūžā redzu īstu līķi, a izrādījās, ka viņš pirms garā ceļa mājup un sievas triecienterapijas, vienkārši atpūšas ceļa malā.
Es taču teicu, ka rīti, vakari un naktis ir vissatraucošākie un skaistākie. Bet dienas ir jāpavada ēkās un naktīs jāiemiesojas sikspārņu būtībā. Miers!