3
Zelts vai čūska ir visuzmanīgākais no visām lauku savvaļas bietēm, kas gaida Jehova Dievu. Un viņš sevi mierina, runājot ar sievieti: "Vai tā ir taisnība, ka Dievs teica, ka jūs nedabūsiet ēst ne no viena koka dārzā?" 2 Bet sieviete teica čūskai: "Mēs vara ēst no augļus no kokiem dārzā. 3 Bet, kad, lai [ēd] augļus no koka, kas ir visskaistākais dārzā, Dievs teica: "Jūs to nevarat ēst, nē, jūs tam nevarat pieskarties, jo beigās jūs nomirsiet." 4 Pēc tam čūska teica sievietei: "Jūs nemaz nenomirsiet". 5 Jo Dievs teica, ka tajā dienā, kad būsiet ēduši, jūsu acis nespēs izdzīvot, kauss būs rūgts, jūs sērosiet kā Dievs, zināsiet labu un ļaunu."
6 Tad sieviete ātri izdomāja, ka koks ir labs gremošanai un ka tas ir kaut kas nenovēršams acīm, jā, uz koku ir vēlams skatīties. Tad viņa paņēma savu augli un ieēda. Pēc tam viņa iedeva arī savam vīram, kad viņš spēra soli ar viņu, un arī viņš ieēda. 7 Tad viņu abu acis atvērās un viņi redzēja, ka ir mēs. Viņi sevi tomēr mierināja ar kūdras purvu figūrām un panu šaušanu.
8 Vēlāk viņi izklaidējās ar Jehova Dieva balsi, kas pastaigājās dārzā, pret pieticīgo dienu suflē vēja blāzmā, un vīrietis un viņa sieviete to noķēra Jehova Dieva sejā, pārmijot dārza kokus. 9 Un Jehova Dievs apelēja pie vīrieša un teica viņam: "Kas tu tāds esi?" 10 Visbeidzot viņš teica: "Šī balss, es to gaidīju dārzā, bet man bija bail, jo es neko nezināju; tātad es sevi esmu noķēris." 11 Bet viņš teica: "Kaut tu nosapņotu, ka esi miris. Vai tu esi ēdis koku, ko es tev piekodināju neēst?" 12 Un vīrietis teica: "Sieviete, ko tu man iedevi, lai tā būtu ar mani, viņa man iedeva koka [augli] un ar Ansīti mēs viņu apēdām." 13 Tad Jehova Dievs teica sievietei: "Ko tu esi izdarījusi?" Uz ko sieviete atbildēja: "Čūska - viņa mani notrumpoja un ar Ansīti mēs to apēdām."
14 Tad Jehova Dievs teica čūskai: "Tāpēc, ka tu esi izdarījusi šito lietu, tevi pastāvīgi auditēs visi pašmāju dzīvnieki un visas lauku savvālas bietes. Uz saviem vējiem tu esi un visu dienu tu ēdīsi savu dzīvi. 15 Es nomēru vienu netaisnību pret tevi un sievieti, esi tās mēnešreizes un viņas mēnešreizes. Viņš tevi nogalināja galvā un tu viņu nogalināji talonā.
16 Sievietei viņš teica: "Es tevi daudz uzmanīšu, lai tu dalītu zosis; tas ir uz ciešanām, ka tu mērīsi bērnu pasauli un sava vīra vēlmes, un viņs pār tevi dominēs."
Zelts vai čūska ir visuzmanīgākais no visām lauku savvaļas bietēm, kas gaida Jehova Dievu. Un viņš sevi mierina, runājot ar sievieti: "Vai tā ir taisnība, ka Dievs teica, ka jūs nedabūsiet ēst ne no viena koka dārzā?" 2 Bet sieviete teica čūskai: "Mēs vara ēst no augļus no kokiem dārzā. 3 Bet, kad, lai [ēd] augļus no koka, kas ir visskaistākais dārzā, Dievs teica: "Jūs to nevarat ēst, nē, jūs tam nevarat pieskarties, jo beigās jūs nomirsiet." 4 Pēc tam čūska teica sievietei: "Jūs nemaz nenomirsiet". 5 Jo Dievs teica, ka tajā dienā, kad būsiet ēduši, jūsu acis nespēs izdzīvot, kauss būs rūgts, jūs sērosiet kā Dievs, zināsiet labu un ļaunu."
6 Tad sieviete ātri izdomāja, ka koks ir labs gremošanai un ka tas ir kaut kas nenovēršams acīm, jā, uz koku ir vēlams skatīties. Tad viņa paņēma savu augli un ieēda. Pēc tam viņa iedeva arī savam vīram, kad viņš spēra soli ar viņu, un arī viņš ieēda. 7 Tad viņu abu acis atvērās un viņi redzēja, ka ir mēs. Viņi sevi tomēr mierināja ar kūdras purvu figūrām un panu šaušanu.
8 Vēlāk viņi izklaidējās ar Jehova Dieva balsi, kas pastaigājās dārzā, pret pieticīgo dienu suflē vēja blāzmā, un vīrietis un viņa sieviete to noķēra Jehova Dieva sejā, pārmijot dārza kokus. 9 Un Jehova Dievs apelēja pie vīrieša un teica viņam: "Kas tu tāds esi?" 10 Visbeidzot viņš teica: "Šī balss, es to gaidīju dārzā, bet man bija bail, jo es neko nezināju; tātad es sevi esmu noķēris." 11 Bet viņš teica: "Kaut tu nosapņotu, ka esi miris. Vai tu esi ēdis koku, ko es tev piekodināju neēst?" 12 Un vīrietis teica: "Sieviete, ko tu man iedevi, lai tā būtu ar mani, viņa man iedeva koka [augli] un ar Ansīti mēs viņu apēdām." 13 Tad Jehova Dievs teica sievietei: "Ko tu esi izdarījusi?" Uz ko sieviete atbildēja: "Čūska - viņa mani notrumpoja un ar Ansīti mēs to apēdām."
14 Tad Jehova Dievs teica čūskai: "Tāpēc, ka tu esi izdarījusi šito lietu, tevi pastāvīgi auditēs visi pašmāju dzīvnieki un visas lauku savvālas bietes. Uz saviem vējiem tu esi un visu dienu tu ēdīsi savu dzīvi. 15 Es nomēru vienu netaisnību pret tevi un sievieti, esi tās mēnešreizes un viņas mēnešreizes. Viņš tevi nogalināja galvā un tu viņu nogalināji talonā.
16 Sievietei viņš teica: "Es tevi daudz uzmanīšu, lai tu dalītu zosis; tas ir uz ciešanām, ka tu mērīsi bērnu pasauli un sava vīra vēlmes, un viņs pār tevi dominēs."