| |
[May. 28th, 2004|10:13 am] |
Cilvēki – tās ir vijoles.
Es ļoti negribētu piekrist šim neapdomīgajam apgalvojumam. Cilvēki nav vijoles, bet gan klavieres, esmu par to pārliecināts. Dažādas formas un izskata. Neskaitāmie taustiņi kā ribas spēj radīt troksni, ko sauc par mūziku. Mēs izdziedam dzīvi, un kāds uz mums spēlē.
Taču, kā teicis mazpopulārs rakstnieks un dzejnieks, bet ar lielu garīgo potenciālu – cilvēki ir miskastes jeb, konkrētāk – “tupži”. Mēs dzīvojam uz planētas, kas attiecībā pret citām ir viduvējība lieluma ziņā. Mums no visām malām uzglūn globalizācija. Mēs esam tārpu saēsti un nevaram tur neko darīt. Skarabeji iekāro mūs. Kāds man teica, ka pa miegam varot mācīties. Ieslēgt BBC, un, pa nakti guļot mācīties angļu valodu. Cilvēki ir fantastiski radījumi, kas spēj uzsūkt sevī visu ļauno, dažādus galaproduktus, kas ieplūst mūsos, attīstoties infrastruktūrai. Taustāmo lietu procents tuvinās nullei. Mēs skatāmies stulbas filmas ar “izciliem” aktieriem. Muļķi! Kam mums tas viss ir vajadzīgs? Cilvēki mēģina izlikties labāki nekā patiesībā ir. Pār pasauli valda stereotipi, slavenību daiļie vārdi un arhetipi. Karš un miers – tā ir mūsu ikdiena. Dzīve ir bizness. Mēs laužamies ārā no rāmjiem, lai iekāptu citos. Kādā jaukā dienā, kas nelīdzināsies neviena citai, debesis uzgāzīsies tieši mums virsū, un katrs, ikviens no mums, dabūs ar zvaigzni pa pieri. Cerams, ka pietiks. Zvaigžņu. Civilizācijai draud beigas. Jāsaka, ja nemaldos, Dieva vārdiem (aina, kad šis jaunais cilvēks radīja zemi un iedzīvotājus, kā arī piedzīvotājus) – vairojieties! Skarbi vārdi, bet šķiet, ka tikai ķīnieši saprot šo vārdu patieso jēgu. Pats atšujies, bet jums jau to nesaprast. Visu zemju proletārieši, apvienojieties! Būvēsim cietoksni, kas aizsargās mūs pret zem akmens neesošiem vēžiem. Diskusija velk mūs uz kompromisu kā garā ķēdē piesiets limuzīns. Runājieties ar savām sievām, lai kļūtu par izciliem domu rakstniekiem. Nikolo Paganīni bija izcils vijolnieks, Ferencs Lists bija izcils klavierists, bet kaimiņš Vova bija un ir izcils miskastnieks. Kaimiņa kaimiņš, kamaniņu sportists. Šļūcējs un šļūcēja sieva. Kā pasakā par zobārstu, kurš pārvērtās pilnmēness naktī par vilkati. Bezdomu radījums kļuva par iedomu bezdzimuma būtni. Gluži kā Merilins Mensons. Mazais meža dīvainītis pienāk pie baznīcas plašajām atverēm, un, izņēmis palielināmo aparātu, lasa uzrakstu uz krusta: “Atgriezies ellē, sātan, ja vien neesi atnācis Dievu lūgt.” Reliģijai ir vara. Krītam ceļos, lai aizved mūs kāds uz Nekurieni. Velciet ārā kastetes, mēs cīnīsimies! Skan kā manifests par labāku nākotni. Tāds ir mans mērķis – vest jūs uz taisna ceļa.
Iztaisnojieties! Lai varu izvilkt dunci no jūsu sirds padibenēm. Iestādīšu tos puķu podā, lai izaug klonētais filologs. Mēs visi esam trešie tēva dēli, Antiņi bez zirgiem, ar naglām uzkāpsim stikla kalnā. Lai nonāktu uz taisna ceļa, man pietiktu ar lineālu.
Vīrietis klaviere aicina sievieti klavieri uz deju vai otrādi. Atpakaļgaitā kūleņo zilonis no Everesta lejā. Sniegotās galotnes atdodas mūsu svaram, pieņemot slēpes kā frizieri, kam izstaipīti pirksti.
Hokejisti un mūsdienu bruņinieki, kas cīnās par ripu. Fani kā atsevišķa nācija fano par citu nāciju pārstāvjiem.
Dzīve ir sviests, kur sviestdari cīnās ar aldariem. Secinājumu jūra kāpj ārā no krastiem. Lai miers ar jums! |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}