es pat nezinu, kāpēc, bet novembrī sāka pārņemt panika "tu neesi pietiekami čakla, tavs ienākumu avots nav pietiekoši diversificēts, tu neesi par Visu padomājusi",
attiecīgi, cv.lv un iže s ņimi kļuva par manu dienišķo lasāmvielu. kopumā pasākums bija neveiksmīgs - komunikācija ar tulkošanas kantoriem pārtrūka uzreiz pēc taifu apspriedes; vienam, kurš piedāvāja mazāk smieklīgus tarifus, apsolīju pārbaudes darbu, atbraucot no berlīnes, bet tomēr nespēju sev to nodarīt, jo sapratu, ka nevēlos tulkot fakin garlaicību;
bet dažādām ar tulkošanu nesaistītām pusslodzēm, kā izrādās, man vai nu trūkst kvalifikācijas, vai nu, ē, lētāk ir nestrādāt.
reģistrējos pickle_jar ieteiktajā upworkā, kur man patika tas, ko es redzēju, bet nepieteicos nevienam pašam darbam, jo pamatdarba (kā vienmēr) bija dahuja.
ar šiem visiem centieniem actually pirmo reizi mūžā aizmirsu par tulkojumu, ko biju apsolījusi klusais_okeāns, kas ir neaprakstāms pizģec, jo ne es gribēju par to aizmirst, ne kas. izskaidrot nevaru, moš agrīnais alcheimers. mļe, es pat erebusi decembrī bija precīzi vienreiz, kkad mēneša sākumā!

problēma pat nav naudā. dzīvojot krietni zem saviem līdzekļiem, man parasti izdodas izvairīties no visādām panikas lēkmes un reālām problēmām. problēma ir nespējā nerosīties, lai vai cik bezjēdzīgi. sākt durties? izveikt lobotomiju?