|
[Mar. 17th, 2010|10:05 am] |
Ezītis teica Lācītim: — Cik tomēr ir labi, ka mēs esam viens otram! Lācītis pamāja ar galvu. — Tu tikai iedomājies: manis nav, tu sēdi viens un nav ar ko parunāt! — bet kur tu esi? — manis nav... — tā nemēdz būt, teica Lāčuks... — es arī tā domāju, teica Ezīts... — bet pēkšņi manis pavisam nav... tu esi viens... nu ko tu darīsi? — iešu pie tevis... — nu muļķīts! ... manis taču nav! — tad tu sēdi pie upes un skaties uz mēnesi... — arī pie upes nav... — tad tu aizgāji kaut kur un vēl neesi atgriezies... es skriešu, pārmeklēšu visu mežu un tevi atradīšu! — nē,teica Ezīts... — manis ne drusciņas nav... saproti? — ko tu man piesējies?- sadusmojās Lāčuks... - Ja Tevis nav, tad arī manis nav... saprati? |
|
|
Comments: |
| From: | lee |
Date: | March 17th, 2010 - 10:18 am |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies, ka iesāki manu rītu! Šis ir feins! :) | |