labā austiņa man raustās un es tai līdzi raustos, viņa skan man tikai noteiktā pozā, tāpēc es sēžu sastingusi ar skatienu uz kreiso pusi un šķielēju ar vienu aci ekrānā, galvu baidos kustināt. nu vjso, palūrēju ar abām acīm, pārstāja skanēt, ā nē, atkal atsāka, iemācīšos eleganti šaudīt acis uz visām pusēm un uz galvas varētu turēt grāmatas. tētis man vienmēr mācīja, ka īstas dāmas dejojot nekratās, bet viņu galvas vienmēr paliek vienā līmenī, kamēr ķermenis slīd pa deju zāli. ja es šitā turpināšu sēdēt ar degunu pa kreisi, tad kļūšu par šķībaci, kura māk galvu turēt vienā līmenī, tad varēs ar mani dejot, piemēram, tango, tikai uz kreiso pusi, jo uz labo galva negriezīsies.