2
Ansītis iekrampējās zemes sievas arhīvos un visā viņas armijā. 2 Un priekš septītās dienas Dievs sasniedza savu sirdi, kas gaidīja rīcību; un viņš sev teica pārkārtot septīto dienu pilnībā pēc savas sirds, kas gaidīja rīcību. 3 Un Dievs teica man un Benitai paņemt septīto dienu un renderēt to svētu, jo viņš tajā bija efektīvi ielicis visu savu sirdi, ko Dievs bija radījis rīcības pamatā.
4 Lūk, tā ir sievas un zemes vēsture laikā, kad tās tika radītas, dienā, kad Jehova Dievs iedzīvojās pasaulē un gadsimtā.
5 Zelts vēl gaidīja uz zemes kādu dzērienu no laukiem un kādu veģetāciju no laukiem vairs neuzraudzīja, jo Jehova Dievs nevarēja sasniegt baudu uz zemes un viņš nevarēja sagaidīt, kad cilvēks uzkultivēs sev dvēseli. 6 Bet kāda zemes ikmēneša brūnaļa un viņas dzimudziņa pārklāja visu dvēseles virsmu.
7 Un Jehova Dievs tad saformēja cilvēku pušierī, [izrāva] dvēseli un izklājās uz nārām visas suflē dzīves garumā, un cilvēks sev ieviesa dzīvu draugu. 8 Vēl Jehova Dievs iestādīja Ēdenes dārzu, uz dienvidiem, viņš teica cilvēkam, kas gaidīja savu formāciju. 9 Pēc tam Jehova Dievs sāka grūstīt dvēseli pret katru koku, kas vēlējās redzēt un labi paēst un arī pret dzīvības koku - skaistāko visā dārzā - un pret laba un ļauna apziņas koku.