| un tā notiek visvarēnā emanācija?! |
[Aug. 16th, 2009|09:51 pm] |
| [ | dazzle |
| | Joy Division - Heart and Soul | ] |
Jūtos tāds mazliet mūžības panests. nevaru saprast, kas panesa vairāk - vai es, vai arī mūžība. Es laikam par daudz ļāvos man atvēlētās mazliet vairāk kā diennakts sprīdī, ko pavadīju ārpus Rīgas. Institucionalizējušies centieni apgūt nokavēto - pārbaudīt trīs aktuālos saitus un izvilkt pirmo pilnvērtīgo cigareti - ir atnesuši it kā apziņu, ka tomēr neko neesmu nokavējis.
Pēc ilgāka pārtraukuma atkal biju tālājās ārēs, kurās pagājušais gads nav viesis dziļas rētas, vai arī veinkārši lauku ļaudis ir vēsāki tēsti. Pilns galds ar labumlabajām karbonādītēm un rosoliem kā pirms dzīrēm, tā arī pēc. Katram sava kapu svētku historiogrāfija, mācītājs pasniedz savu vēsti un tā lieta darīta. Atgriežamies pie pilnvērtīgiem galdiem, jo svaigs gaisa un baznīcas veltes nelietderīgi izrīkojas ar mūsu spēkiem. nedaudz vēlāk atkal kāda nesaprotama vēsts - makšķerēju kādas divas stundas vietējā ezera, un kaut arī loms būtu apskaužami uzteicams tādām nelicencencētam makšķerniekam kā es, man nav par ko būt ambarassed. Dabai nodarītie zaudējumi tik pat kā neaprēķināmi - divas nāvīgi savainotas sliekas un vesels lērums ezerā atstātu plaudīšu, līdaciņu...godīgi sakot ar visu to es pat jūtos stipri atalgots. man jau leikas, ka īstam makšķerāķa pavēlniekam nekad nevajag zūdīties par lomu.
Ozolu vecajie kā jau ierasts pie viņu sugas noturēja 800 gadīgu sapulci, cits ar acīm redzamu trūdvielu devu dobumā, cits ar izpalīdzīgu cilvēka roku atguvis stājas spozmi. Mazāk izredzētie stāvēja veco muižas sānceļu un parādes maģistrāļu sardzē. Tā viņi tur turpina zelēt savu gaišumu un izliet kripatiņu ēnas. Viņi vēl neatdodas, kamēr tas, kas liecina par neseno revolucionāro pagātni zemnieciņu dzīvēs, neapliecina pilnīgi neko. pagātne ir atkarojusi savu vietu ēnu valstībā. Pirmsrevolucionārā pagātne met ēnu uz šodienas ēnām un rēgiem...Tā vnk ir sanācis, kaut arī pļaujamā būtu daudz, bet pļāvēju maz |
|
|
