kurlmēmas tantiņas mani vajā ar acīm lamā no biksēm ārā lielais karstums saule sūta tēvišķu pātagu kā nenodzertas aknas pret smadzenēm 1:0 labie uzvar pār kohēzijas fonda katlu ar katlu zīmēju kuģi un sagriezta kuģa vraka ar metāllūzni un lūpukrāsu stāvu rindā pēc ēbreja zvaigznes, lai ģitāras par mani dziedātu dziesmas, kad degšu benzīnā saostītas rokas un pa nāsīm nāk asins davai iedod man dunku. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |