|
|
|
July 1st, 2005
12:12 am - ņu kaa tad ir...
Es jau saakummaa pashaa saakumaa teicu ka man naff praataa nopietnas attieciibas... ka nee nekam nopietnam neesmu gatava... vai mani kaads dzirdeeja?
un tagad ir kaa ir..sasista bļodiņa un izslaapis kaķuks es...
nepietika nepietika ar to ko speeju dot, un izveeleejaamies taa...ja ir par mazz tad labaak ir nemazz nekaa par mazz!
Labi es to pieņemu un ir Ok... jo taa jau ir ja veelamies pilniibu, veelamies visu bet raada mums tik mazo pirkstiņu tad jau ar nekaada lieliskaa lieta taa naff...
es saprotu es saprot un izprotu un ziniet ko...
es esmu prieciiga...prieciiga un pat laimiiga, jo man bij tas viss dots nu mazz jau bij tas kopaa pavadiitais uns adariitais un es ceru ka veel buus jo man gribaaasSS, bet vai taada liimenii-(diezvai-)
*** taapeec ka es biju tik viegla kopaa laikaa, tagad vienas laikkaa man ar ir viegli... tik cik ilgi ?!? ***
Ar cieņu...es tagad... par es tad... un ieskatu es naakamajam!
|
Comments:
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | July 1st, 2005 - 07:24 am |
|---|
| | | (Link) |
|
.when i'm down, down.... down (.)
| | (viena putra - jā gan) | (Link) |
|
...domu_studija (gaida tavu acu uzmetienu)
intuīcija sit man pa pauri un saka, ka būšu pazaudējis spēli kurā tā ari nemaz nepiedalijos, jo svarīgākais punkts šajā spēlē ir but noderīgam, bet to es nespēju izpildīt, mani izolēja un nobidija laukuma malā, kā nenoderīgu rezerves spēlētāju, kam ne reizi netiek ļauts piedalities, tik vērot no malas notiekošo, un kad tu vēlies trennerim ko iebilst un saukt - eu, es ar te esmu!, tad tevi apklusina un nosēdina vēl tālāk - skatitāju tribīņu pēdējā rindā sakot, ka rīkojies nepareizi uzprasoties, bet tu nespēj savādāk, jo redzi, ka spēle drīzu beigsies, bet tu neesi ticis pir bumbiņas, un tu turpini zāģēt cerībā, ka sapratīs cik tomēr noderīgs tu esi, bet tad.... tad tevi izsēdina ārpus no visa stadiōna, un tu esi vainigs par to, ka vēlējies tik spēlēt, but noderīgs, pierādīt jau pierādito, bet viņi tev neuzticējās...
mani nedrīkst atlikt kā pēdējo, katrs vēlās but kā pirmais vai vismaz kā daļa no komandas - tavas komandas, bet es jūtos kā atrkritējs, kā melnais pīlēns ar lomu - samierinies vai ej prom...
bet mums bija tā
(iejūtos tavā ādā)
-man tagad nav jātiekas ar visprimārākajiem cilvēkiem L. un L., man nav jāstrādā, jāsatiek kāds cits, jādzied, jāsauļojās, jāpiedalās Kur, jālasa lieliska grāmata, jākarto māja..... un jādara viss kas cits,
tātad
es varu tagad satikties ar tevi (mani) un man būs interesanti (teiksim uz šo vakaru, nakti, dienu) vai (būs interesanti uz 2stundām, pēc tam jātiekas ar to, un to, un to, un viņš jau nav tik svarīgs, gan jau sapratīs, kā visas iepriekšējās reizes........)
un tā katru reizi......
*iedomājies mani kā milzīgu, zaļu balōnu kuram katru reizi izdur pa vienam mazam caurumiņam, un gaiss taču tad nepaliek iekšā. tas taču nu nemaz nebūtu lōģiski!?
iespējams, jā - iespējams, ka tā ir greizsirdība (uz citiem cilvēkiem, ka viņi no tevis saņem vaiŗāk nekā es).
un tu mani atliec, un atliec prom, līdz vispār nesatiec.
ja nu vienīgi, kad nakts ir brīva un tu vēlies ko.... tad tu vēlies, lai atbraucu, un es tā ar daru, bet nākamajā dienā viss ir beidzies un tu un es atkal esam prom ar sajūtu, ka nekas nav bijis. tev ir svarīgi to tikai ar mani? tad kamdēļ tu sevi izdāļā katram, kas pretī nāk?
ko par to domāt man....
neko nedomāt, apklusti un samierinies - tu domā par mani.
ja es tev esmu svarīgs, tad pierādi kā....
..................................................................
un kā patika izlaiduma bildes?
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}