Vai tad pārstājam..? Nezinu, man liekas, ir piedošana, nav jau grūti piedot, grūtāk ir aizmirst, bet piedodot visticamāk - nevis egoisms, bet altruisms, jo lielā mērā piedodam tieši otra cilvēka dēļ ne sevis..

p.s. Paldies! :)

...hmm nekad nebiju par to aizdomaajusies, bet, ja uz to paskataas no shaada viedoklj, tad jaa! bet es jau sen esmu sapratisi ka visi cilveeki ir egoisti, un lai ko vinji dariitu vinji tik un taa piedomaa pie taa kas par to buus vinjiem. varbuut nejau vai vinjiem no taa buus kaads labums, bet gan vai vinjiem pashiem no taa nebuus sliktaak... arii tas ir egoisms! un manaa uztveree taadas iipashiibas kaa nesavtiigums nav...

(Reply to this) (Thread)

Zini, par sievietēm ir viens tāds trāpīgs teiciens - piedodot pieaug spārni, viņa ir eņģelis, neaizmirstot, nezūd nešpetnā modrība, viņa ir karavīrs... Kaut kā tā...

Un kaut ko darot, laikam jau mēs vienmēr, nu gandrīz vienmēr, domājam par to, kā attiecībā pret mums šajā konkrētājā gadījumā rīkotos konkrētais cilvēks, un tad arī mēs cenšamies rīkoties līdzīgi... Lai gan tomēr laikam ir cilvēki, kuru labā ko darīdami, nedomājam par pašlabumu, izdevīgumu un sevi...

(Reply to this) (Parent)