dzīvoju sistēmā - pārdomas

lai arī lielu daļu sava mūža man ir bijis vienalga kāds dzimums ir cilvēkiem, kas man interesē - pārsvarā ņemu pretējo, jo tas tā ir vnk pieņemts latvijas sabiedrībā - pieredze ar AB (pretējā dzimuma pārstāvis) ir ietekmējusi mani tik neoptimāli, ka man laikam sāk vairāk vilkt uz manu dzimumu.. iespējams, labāk jau ir pārzināt cilvēku no sevis paša esamības, labāk saprot emocijas un viņi šķiet līdzīgāki sev pašam.. tā arī padomāju, attiecības ar mana dzimuma cilvēkiem ir bijušas pozitīvākas, ja nesaiet, tad paliekam draugos un viss ir ok, arī viens no bijušajiem pašlaik ir mans labākais draugs, jo vnk nesaderējām romantiskajā sfērā, lai gan joprojām jokojam, ka salaidīsim, ja viņu pametīs pašreizējais partneris.
varat jau te dirsties par savu homofobiju un pidarasiem un pediņiem un lezbiešu padauzām un fagotiem un sazin ko citu jūs vēl varat izdomāt, bet man tā tīri pohuj, man lielāka cilvēku izvēle un mani grib dažādu dzimumu pārstāvji..