| |
[6. Okt 2007|22:30] |
Senaizmirstas sajūtas. Tukšs dzīvoklis un ir mazliet vēsi, man vienmēr bijis slinkums saģērbties siltāk. Lasu līdz šim nelasītus dzejoļus un vecās kladēs atrastās pārdomas, kas pierakstītas kaut kādos jūtu uzplūdos. Skan mūzika, ko klausījos pirms pāris gadiem.vai gada.Tas jau šķiet bija tik sen.
Esmu mazliet pārsteigta par sevi.
Vakar dzirdēju CD, kurā es dziedu pirms divpadsmit un desmit gadiem.
1) es daudz labāk dziedāju mikrafonā.
2) man bija superlaba intonācija.
Domenes vidusgadi ( no 1.- 9. kl. ) ir to visu pārvērtuši kora domāšanā.
Šodien palasīju kkādās lapās vai kladēs ( kā nu gadījās ) ierakstītas domas.
1) es esmu bijusi gudrāka, nekā toreiz domāju.
2) ja nebiju pārliecināta par to, ko gribu, vismaz zināju, ko negribu.
( man bija bail būt stulbai, neinteliģentai, atkarīgai no citu domām un citiem vispār. )
3) nezinu kādēļ, bet esmu atzīmējusi dienas, kurās neesmu pieskārusies nevinam cilvēkam, arī apskāvusi sasveicinoties nē.
Rakstīju, kad jutos šausmīgi vietuļa un kādreiz esmu nonākusi pie domas, ka visi cilvēki šajā pasaulē patiesībā ir vieni.
4) Esmu rakstījusi par jautājumiem, kas jārisina sevī un par to, ka citi nevar palīdzēt atrast atbildes.
5) Šausmīgi daudz jautājumu par reliģijām, kristietību, par Dievu un ticību. Meklējumi. :)
Ja toreiz būtu bijuši tādi emo, es noteikti pie tādiem skaitītos. :D
Šodien par dažām lietām domāju savādāk un par dažām - nedomāju.
Vismaz neatzīmēju dienas ( jo tādu nav ) , kad nebūtu kādu apskāvusi.
Šodien pasaule ir skaistāka, nekā toreiz.
:) |
|
|
| Comments: |
:) Tev.
P.S.Man riebjās pārlasīt savas vecās dienasgrāmatas... depresija uznāk.
nē, es novērtēju to kāda biju un priecājos, ka tolaik biju tieši tāda.
Tagad es varu priecāties par to, kāda esmu tagad. :)
Es gan priecājos par sevi. Nu bāc, tik forši! Evolution. :)
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}