mēs esam augstu un netiekam lejā. *smieklu lēkme*

« previous entry | next entry »
Sep. 9., 2011 | 10:34 am

pēdējās dienas kopā ar mīļajiem RDMV interjēristiem ir bijušas baigās BOMBAS.
muzeji,gopņiki un citas lietas.
protams,tēma par dzelžiem un dzlezceļu tiek pacelta trīsreiz dienā,ja ne vairāk. bet es nesūdzos. galvenais,ka mums ir jautri. es jau jūtu,ka šie četri gadi būs ĀĀĀĀSŌOOOM. jo es,dārta,dārta,megija,rihards,linda,jūlija esam super un foršs bariņš.
kārtīga smieklu deva katrai dienai.

un tad vēl kārtīgs piedūriens tekstam - mēs esam augstu un netiekam lejā. *appīpējusies balss* katru reizi par to iedomājos vnk uznāk smieklu lēkme.

vakar biju aizčāpojusi līdz vecajai labajai RTV. un ziniet tā taurenīšu sajūta,kad ieej vecajā skolā. vnk. un kad visiem ir vnk tāds - *kotutedaribetestāpriecājoskatuesišeit* un visi hugi un bučas,ka man pilnīgi gribējās lēkāt aiz priekiem. parunāties ar cilvēkiem. pasēdēt 10.bē bioloģijā un saprast,ka tas priekšmets ir nu pilnīgs mēsls. bet visādi citādi man patika. dievīgi. un ja vēl Armands atnāk un paziņo,ka Paikena stundā repojusi nu tad vispār gar zemi.

turklāt pēcpusdiena arī āsom ar Rihardu un Laini. es tagad visu zinu un esmu noskaņojusies pozitīvi. jā.

post | komentēt | Add to Memories


Comments {0}