vakar naktī izstūmām ārā lindas mazo, zaļo riteni. linda uzsēdās uz bagāžnieka, mēs braucām uz zilo dimantu pēc cigaretēm. katru bedri pavadīja lindas sāpju kliedziens, tādēļ minos atpakaļ, iepakojām miskastes maisā spilvenu, uzlikām to uz bagāžnieka, un nu jau bija mīksts sēžamais. aizbraucām uz aizklapēto stroiku, linda runāja par nākamās dienas randiņu ar otto, kurš izskatoties pēc ryan gosling. viņš nesmēķējot, nedzerot un esot pārāk labs, lai eksistētu, tādēļ viņam noteikti jābūt kādam slēptam netikumam. ritenis nelāgi skanēja. :
- linda, kaut kas nav ar to riteni.
- kas viņam nav kārtībā?
- man šķiet, ka dubļu sargs rīvējas gar riepu.
- nē nē, es par otto runāju.
ceļgali man sitās gar mazā riteņa stūri, papēži gar lindas ceļgaliem, bija vaļā debesis un zvaigznes, skanēja mūzika un sajūta kā tīņu filmā.
- linda, kaut kas nav ar to riteni.
- kas viņam nav kārtībā?
- man šķiet, ka dubļu sargs rīvējas gar riepu.
- nē nē, es par otto runāju.
ceļgali man sitās gar mazā riteņa stūri, papēži gar lindas ceļgaliem, bija vaļā debesis un zvaigznes, skanēja mūzika un sajūta kā tīņu filmā.