smalki skaistās dzīves pūdera versijas - 22.augusts vēsturē ierakstīts kā FAIL'U DIENA.

dienas sākums bija patiesībā pat ļoti ierasts un normāls. bet es kā īsta foršule izdomāju,ka man jābrauc pretī dārtai uz mežciemu ar savu oldschoolnieku. ņemu riteni un maucu. kkur pie Mēbeļu Nama secinu,ka man ir mīksta riepa. pagaidām viss okay. vēl pēc kāda mirkļa viss vnk sāk grabēt. kā saka Dārta - ja ir artas ritenis ar izpūtušos riepu nav nemaz vajadzīgs zavniņš! << cik pozitīvi. ;DD
nu tā es tāda graboša aizbraucu līdz mežciemam un atpakaļ. ;D nu neko. ;DDD
viss forši. noskatījāmies Alisi Brīnumzemē. protams,parēcām. izdomājām,ka mums jābrauc ar riteņiem kkur. nu ok. šoreiz ņemu mamma riteni un bliežam uz centru. un kur tad nu bez starpgadījumiem. jo tās taču esam mēs. īstas riteņbraucējas = pilnīgas losenes. ;DDDD
kkur jau ;pie paša centra saskrējāmies savā starpā. rezultātā viena krīt un vienu pusi,otra uz otru. es kkā noturos kājās. Dārta lido, viņai nokrīt keda un viņa ar savu balto zeķīti iekrīt vienīgajā un vismazākajā dubļainajā peļķītē kāda atrodama uz visas tās ielas. ;DDDD pašas vēl stāv un 10 min ņirdz. ;DDDD nevarētu teikt,ka citiem,kas to redzēja arī nebija jautri. tas laikam bija tāpēc,ka tik ilgi rēcām par Megiju un viņas skrējienu dubļos ar baltām zeķītēm. ;DDD [viņas tgd esot jau gaiši brūnas. ;D ]
tad,protams,sāka gāzt. iebraucām donatos. tie pa ceļam mazliet izmirka. ;D bet garšīgi bija tāpat. tā mums bija balva par varonīgo braucinu. ;DD
brīnumainā kārtā mēs nevienu nenotriecām. pozitīvi. ;D
pēc tam vairākas tējas pie manis un traki daudz saldumu. (mm)

kā arī,protams, runas par RDMV un par to,ka mēs tur ieesim vēsturē kā feilu trijotne. jo redziet daži no mums paliek bez kedām,citi skrien stabos,krīt un netiek ārā no toletēm. ;DDD