(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Okt. 25., 2006 | 08:00 pm
Noliju kopā ar lietu no debesīm, aizķēru un izdzēsu vienu no četrām svecēm.
Dienas, kad man patīk visu izdalīt tā, kā pie Dieva - baltajā un melnajā, pie Dieva vai pie Velna. Kad es iespraužu adatas krēsla atzveltnē un cenšos pret tām neatspiesties. Kad cenšos saprast, kur sākas manas kļūdas, kur Tavējās.
Kad cenšos būt tas, kam man jābūt.
Dienās, nedēļās, mēnešos un gados. Kad man tas nesanāk.
Dienas, kad man patīk visu izdalīt tā, kā pie Dieva - baltajā un melnajā, pie Dieva vai pie Velna. Kad es iespraužu adatas krēsla atzveltnē un cenšos pret tām neatspiesties. Kad cenšos saprast, kur sākas manas kļūdas, kur Tavējās.
Kad cenšos būt tas, kam man jābūt.
Dienās, nedēļās, mēnešos un gados. Kad man tas nesanāk.
(bez virsraksta)
from: lady
date: Okt. 25., 2006 - 11:26 pm
Link
Un, ja es censtos buut taa, kurai man jaabuut, tad visticamaak manis nebuutu.
Atbildēt