20:13
Vakardien Žagarkalnā nolēmu papētīt noteikumus (beidzot jānoskaidro tač, kā uz kalna pareizi uzvestise!). Vispār jau man nepatika tas, ka negatīvā piemēra raksturošanai izmantots ļaunais sniegadēļotājs, kurš "mētā pirkstus" (\m/), bet kā cietēji ir iezīmēti slēpotāji: meitene kombinezonā un ķiverē, kuras prikidons drošvien būtu rozā krāsā, ja vien plakāts nebūtu melnbalts un kāds pozitīvais onkulis ar dzīvesgudrām acīm. Tā viegli iedūra (nevajag pārprast, man nav nekādu aizspriedumu ne pret vieniem, ne otriem, taču izskatās, ka māksliniekam gan ir).
Starp citu, man šķiet, ka es būtu labāka, ja būtu piedzīvojusi barikādes sakarīgākā vecumā.
Mūzika: Astro'n'out - Tici sev (un es arī)
nu c'mon vaitad nezinaaji, ka snowisti ir ljauni un meetaa pirkstus gaisaa ;)
nu, paskatoties uz sevi, nebiju pamanījusi :))
bet tā, protams, ka es to zināju, tik nevēlos atzīt, saproties!
Tajā strarpcita sakarā - Tu būtu vecāka, bet vai gudrāka ?
;)
ai labi - vai Tu spēj sevi tajā vecumā un Tos notikumus sabīdīt vienā bildē un vēl atcerēties to ?
vecāka es būtu, bet ne tas. man šķiet, ka "barikādistiem" ir jābūt labākiem, sirsnīgākiem, vienotākiem, patriotiskākiem, jo viņi tam visam gāja cauri, izjūtot tik uz savas ādas, bet es ar mammu sēdēju mājās un nesapratu, kādēļ viņa tik ļoti uztraucas par tēti.
Ir manaami arii efekti no taa, ka vinji bija tajaa laikaa, arii tagad?
Bērnīahbs spēja nesaprast (nu labi - tagad mums leikas, ka musm bija tāda spēja ;) atkal ir nostrādājusi - es to notikumu atceros kā kaut ko lielu - atceros, ka es tajā dienā biju mājās un TV vērojot mēģināju pūlī atrast tēvu un vectēvu (nesekmīgi protams), es arī nesapratu (kas normāli) kas un kāpēc, tik vien atminos, ka bija daudz cilvēku (pa TV vērojot) un kaut kas ekstraordinārs.
Man ļoti patīk trīs pirmie (pagaidām vienīgie redzētie) Tavi komentētāji (es viņu vidū!) - pirmais normāli par tēmu - otrais par PS, trešais par mūziku, tehniloģiski labs ieraksts - piesaista visa veida auditoriju ;))
jā, īsta veiksmes formula :)
bet par barikādēm: man šķiet, ka tas ir viens no krutākajiem notikumiem, kas latvijai ir bijuši, tādēļ jau gribējās piedalīties. un vēl: es jau sevi it kā neuzskatu par īpaši emocionālu, bet jebkas, ko redzu/dzirdu barikāžu sakarā man gandrīz vienmēr liek vismaz tam kamolītim (pirmsraudāšanas) savilkties, ja ne raudāt. šajā ziņā sevi nesaprotu
Diemžēl nē. Man liekas, ka 90.gadu sākums ar savām ekonomiskajām problēmām visu to vienotību, sirsnību un daļu patriotisma izkliedēja tā, ka nemetas.
Vismaz tāds man ir iespaids radies..
bet man šķiet, ka viņiem ir tā iespēja tomēr šo to atcerēties, kad ir pavisam neviegli. piemēram, mēs šodien konstatējām, ka cilvēki ir īpaši vienoti ekstrēmās situācijās. manuprāt, pēc tam tomēr paliek kaut kāda laba apziņa. lai gan es jau nezinu: neesmu gājusi tam cauri
Tāda iespēja, protams, ir. Vai un cik bieži tā tiek izmantota..
man jau neninteresē, ko tie citi. es pati izmantotu
Nu jā, nāvīgi.
Zini, man labāk patīk astro'n'out, kad dzied latviski. Šī konkrētā dziesma arī ļoti laba.
mhmm, tad viņi ir riktīgi savējie
| From: | circa |
Date: | 18. Janvāris 2006 - 21:35 |
---|
| | | (Link) |
|
njaa...vispaar taa ir cuuciiba.