Dotais mirklis ir mūzikas uzlikšana. Bez mūzikas es pat elpot nemācētu.

Man ir paziņa, kura uzskata, ka esmu vedis viņu dzīvē. Kura uzskata, ka esmu glābis viņu, kaut es tan nepiekrītu. Ar tiešumu un rupju prettriecienu cilvēka vēlmēm tu nevari neko, tu nespēj neko glābt. Labi, komentētāj, nepiepisies šai rindai, ne par to ir runa. Svarīgs ir tas, ko viņa, kā spirituāliste teica.

Katrai dvēselei, katram cilvēkam esot 2 sargeņģeļi. Un es esot no tiem atteicies. Es esot padzinis eņģeļus un pieņēmis demonus kā savus aizbildņus.

"Lai tā būtu, man vajag spēku"

Es neesmu vairs kā normāls cilveks un man vajag palīdzību.

KUR TĀ PALĪDZĪBA BIJA, KAD RAUDĀJU KAILS!?

Es esot atteicies no eņģeļiem un atvēris telpu tumšam spēkam. Un zini,.... Tu vari iet dirst ar visu savu tumšo spēku. Es ticu tam, kurš mani ir dzīvu atstājis. Un, ak nē, tas nav bijis ne dievs, ne viņa eņģeļi. Tas ir bijis naids un niknums.

Un jā, ja tev ir ko teikt, labāk, lai tas būtu kaut kas svarīgs, ne primitīva "es zinu eņģeli, es vienu sapnī pisu" leksika.