bartolomejs

es esmu tāds kā es esmu jau kopš... neatceros cik sen, bet zinu, ka jau 1994. gadā mana pasaules uztvere bija precīzi tāda pati kā tagad... bija no tā laika šādi tādi filosofiski traktāti saglabājušies... cik nu bērns var rakstīt filosofiskus traktātus... bet tas, ka mana pasaules uztvere nemainās nekādā gadījumā neliedz man būt ārkārtīgi pretrunīgam savā būtībā un arī tajā pašā nemainīgajā pasaules uztverē... I mean, man šī pretrunīgā uztvere ir kopš tā laika, kad sāku sevi apzināties...

es tajā laikā sēdēju mājās un arī biju radījis savu reliģiju, pie kuras pieturos joprojām... biju ļoti filosofiski domājošs bērns un neviens mani nesaprata, so, vienaudži mani ne pārāk mīlēju... un kā vispār var mīlēt bērnu, kurš visur staigā pārvilcis pāri acīm kapuci un runā par augstākajām matērijām, kuras pat cilvēki ar filosofisko izglītību nevēlējās saprast... so, tā sanāca, ka salasīju daudz ienaidnieku, kurus vēlāk kūdīju visus vienu otram virsū... beidzās ar to, ka mani sporta zālē 30 puiši no divām klasēm tā neko sita... :)

man parasti Valentīndiena depresijas uzdzen... saprotu, cik tomēr maz sieviešu mani mīl... a parasti mīl tās, ar kurām kopā nevaru vai nevēlos būt... bet robeža ir grūti nosakāma...

http://journal.bad.lv/users/lord_andrey/12909.html