Rīta saule kā neprātīga Dedzina manos logos Vēl tikai piecus mirkļus Ļaujiet man pasapņot Tikai piecus mirkļus Būt pamuļķim vai ākstam Dzīvot nepamosties Runāt klusējot Cik žēl Tā pamest visu un pamosties Cik žēl Ka tevis nav blakus kur tu vazājies Ir rīts Un man rokās gabals dzīves saldākās Ir rīts Bet man nāksies vienam tajā iekosties Tā gan Viss saplūst vienā Segas spilveni un es Kur mana seja Kur esmu to atstājis Tik sarežģīts Mans tvirtais tēls Es vēl tepat Lūdzu mani netraucēt
|