noskatījos šausmu sapni, ne jau tādu futūristisko fantastiku vai jurasic park divi, drīzāk iksfailu stilā, bet arī ne tas. man virsū krita koki, un ne jau tā, ka tu sēdi parkā puspudeli iztempis, kad šķiet, ka koki nāk virsū. bet tā, pavisam savādi, kad nostājies zem koka, tad liels koka gabals, smags kā ozolkoka galds, atlūzt un krīt lejā, tieši tur, kur tu stāvi. un tā pilnīgi visi koki pēc kārtas. vienu meiteni gandrīz nosita, viņai sašķaidīja galvu, es piegāju klāt, bet kaklam pulss vēl nebija zudis.