superego refleksijas

nebeidzamas dejas un tusiņa garumā! Nē, tam nav sakara ar nesakarīgu uzdzīvošanu!
Un vēl!
Gribu izvākties no Rīgas! Gribu no rīta pārkāpt pāri slieksnim, ieelpot blakus esošā meža vārdus, nevis redzēt pretī blenžam daudzskaitlīgās blokmājas acis! Bet vakaros atgriezties mājās un ienirt tumši zaļā klusumā... ne ņirbošu uguņu kokteilī.

Vecums? Varbūt. Bet šovakar sapratu, ka būtībā vienmēr to esmu gribējusi. :)

Un es eju uz to! Gads! Maximums divi!

P.S. Sapņi piepildās! Šogad man ticības tam ir daudz vairāk, kā jebkad bijis!!!