ja neskaita rītdienas oficiālo daļu, viss. pavisam pavisam viss. es negribēju. un jā,es neticu. man ir sajūta ka lai tiktu līdz izlaiduma ir jāizdara kaut kas milzīgs un atbildīgs. tāds kā, eksāmeni,kad mācies astotajā klasē un esi sabiedēts.
iespējams mana dīvainā sajūta ir tādēļ,ka saprotu,nekad vairs nebūs tā kā bijis. es reizēm negribu braukt prom. es gribu,lai viņi man ir apkārt vienmēr, es gribu lai es varu nogulēt stundas un lai mani mamma rātu par to, ka man ir pārāk daudz nobastotu stundu.es gribu lai skolotāja zvana mammai.[un to es dabūšu,jo vakarā viņa zvanīs.mans mammis esot tik foršs, ka viņai būs jāsaka runa.]
ja man tagad jautātu, vai esmu gatava atgriesties atpakaļ,es nezinātu ko lai atbild.
ja man tagad piedavatu vēlreiz mācities divpadsmitajā klasē, es nezinu vai gribētu.
es iemarinēju šašļiku.