| |
[23. Okt 2008|11:53] |
Neliels izmisums jūtams apkārtējos cilvēkos. Gadi ir tieši tik daudz lai neticētu tīniskai romantikai, lai pakaļ viktos bijušo astītes, kuras izrādījušās nedaudz nederīgas, garlaicīgas vai mānīgas un ir radusies izpratne par cilvēkiem, ko gribi sev redzēt līdzās. Visi grib ko līdzīgu otrajai elpai ievilkt. Vai vismaz pamēģināt to ievilkt un steidz rīkoties. Man šobrīd ir visa kā ir pa daudz. Interesanti un skumji vienlaikus.
Es tikai nesen esmu sākusi pa īstam priecāties, tādēļ atļaujiet man to vēl vismaz kādu laiku. |
|
|
