pārtieku no kafijas un šokolādes sirsniņām.

apsnigu ar papeļu pūkām. bija tik skaisti. tagad ir tepat manā pilsētā arī tāda slepenā iekškabatiņa - kā atgriešanās pie vārda "vienmēr". it kā acis patiesībā redzētu nevis taciņu, kas izvērta starp kokiem un aizved nezināmos tālumos, bet kādu kripatiņu Tevis.

M. atsūtījis bildi, kurā redzama uz palodzes nolaidusies kaija pie trauka ar ūdeni.

paraksts: kaija dzer ūdeni.

:)

dažreiz man liekas - kā es visu šo laiku esmu dzīvojusi?

pa kādiem ceļiem esmu staigājusi?

ko esmu dzirdējusi, redzējusi, jutusi?

“I live for the present always. I accept this risk. I don't deny the past, but it's a page to turn.” ― Juliette Binoche