Dienas prieciņi - Mirušās dvēseles

Man vispār patīk tādas nedaudz absurdas lugas, kurās cilvēki uzvedas dīvaini, tātad arī šī. Kaut vai tas, kā sākumā vairākas minūtes viņi viens otram jautāja: "vai ar šo riteni līdz Maskavai var aizbraukt?" - "Var!" - "Bet līdz Kazaņai?" - "Nevar!" un atkal un atkal to pašu spēlējoties ar trīs mašīnu riepām. Un vispār, krievu rakstnieku darbi ir šausmīgi jauki, būs jāpalasa Gogolis. No aktieriem man patika Artuss Kaimiņš, tas ir viens no tiem neizskaidrojamajiem gadījumiem... un arī viņa loma, viņš bija visforšākais, skraidīja apkārt ar savu suņu baru un visus provocēja uzspēlēt ar viņu kaut ko. Nu labi, vienā brīdī palika nedaudz vienmuļa tā izrāde, bet tomēr, jāņem vērā ka viņi šad tad dziedāja un spēlēja klavieres. Uz skatuves desmit aktieru un pianists piedevām, turklāt šī bija sezonas pēdējā izrāde...
Hā, un vēl - 2.balkonā likās, ka atnākuši tikai krievi un, kaut arī stipri izgaismojot, augšā izrādei rādīja titrus pēc vajadzības krieviski, latviski un angliski. Lūk, vēl viens klucītis jautājumam par krievu integrāciju Latvijā, mani pēdējā laikā šis jautājums īpaši aizrauj.